Kuņģa paplašināšanās-volvulus, parasti pazīstams kā GDV vai kuņģa vērpes, ir dzīvībai bīstams stāvoklis, kas galvenokārt skar lielas, dziļas suņu šķirnes. Dzīvnieku īpašniekiem ir ļoti svarīgi saprast, kā veterinārārsti diagnosticē un ārstē suņu vēdera vērpšanos, jo savlaicīga iejaukšanās var ievērojami uzlabot izdzīvošanas iespējas. Šajā rakstā ir sniegts visaptverošs pārskats par diagnostikas procesu un ārstēšanas iespējām, kas pieejamas suņiem, kuri cieš no šīs smagās kaites.
⚠️ Izpratne par vēdera vērpi (GDV)
Kuņģa vērpes rodas, kad kuņģis piepildās ar gāzi un pēc tam griežas ap savu asi, pārtraucot asins piegādi. Šī sagriešanās jeb volvulus var izraisīt smagas komplikācijas, tostarp šoku, orgānu bojājumus un pat nāvi. Izspiedušais kuņģis nospiež galvenos asinsvadus, samazinot asins plūsmu atpakaļ uz sirdi.
Lai nekavējoties meklētu veterināro aprūpi, ir svarīgi atpazīt GDV agrīnās pazīmes. Jo ātrāk stāvoklis tiek novērsts, jo labāks rezultāts skartajam sunim. Ātra rīcība bieži vien ir atšķirība starp dzīvību un nāvi.
🔍 GDV simptomu atpazīšana
Vairāki galvenie simptomi var liecināt, ka suns cieš no vēdera vērpes. Šie simptomi bieži parādās pēkšņi un strauji progresē. Šo pazīmju ievērošana un ātra rīcība ir ļoti svarīga.
- Nemiers un nemiers: suns var izskatīties satraukts un nespēj apmesties.
- Neproduktīva vemšana: suns var mēģināt vemt, bet nespēj kaut ko audzināt.
- Izspiedies vēders: vēdera zona šķiet pietūkusi un pieskaroties cieši.
- Pārmērīga siekalošanās: Paaugstināta siekalošanās ir izplatīta diskomforta un sliktas dūšas pazīme.
- Elsošana un ātra sirdsdarbība: sunim var būt apgrūtināta elpošana un paaugstināts sirdsdarbības ātrums.
- Vājums un sabrukums: Smagos gadījumos suns var kļūt vājš un sabrukt.
Ja novērojat kādu no šiem simptomiem, nekavējoties meklējiet veterināro palīdzību. Laiks ir būtisks, kad runa ir par GDV ārstēšanu.
🩺 Diagnostikas process
Ja sunim parādās simptomi, kas liecina par GDV, veterinārārsti ievēro sistemātisku pieeju, lai apstiprinātu diagnozi. Tas ietver fiziskās pārbaudes un diagnostikas attēlveidošanas metožu kombināciju.
Fiziskā pārbaude
Veterinārārsts sāks ar rūpīgu fizisko pārbaudi, novērtējot suņa vispārējo stāvokli. Viņi pārbaudīs sirdsdarbības ātrumu, elpošanas ātrumu un smaganu krāsu, lai novērtētu suņa asinsrites stāvokli. Vēdera palpācija var atklāt vēdera uzpūšanos un diskomfortu. Veterinārārsts arī meklēs šoka pazīmes, piemēram, bālas smaganas un vāju pulsu.
Radiogrāfija (rentgena starojums)
Radiogrāfija vai rentgenstari ir galvenais diagnostikas instruments, ko izmanto, lai apstiprinātu kuņģa vērpi. Rentgenstari var skaidri parādīt izspiedušos kuņģi un raksturīgo “dubulto burbuļu” izskatu. Tas ir saistīts ar vērpes izraisīto ar gāzi pildītā kuņģa sadalīšanos. Rentgenstari palīdz veterinārārstam noteikt pagrieziena smagumu un atrašanās vietu.
Asins analīzes
Asins analīzes tiek veiktas, lai novērtētu suņa vispārējo veselību un noteiktu jebkādas pamata problēmas. Šie testi parasti ietver pilnīgu asins analīzi (CBC) un bioķīmijas profilu. CBC var atklāt infekcijas vai iekaisuma pazīmes, savukārt bioķīmiskais profils var novērtēt orgānu darbību un elektrolītu līdzsvaru. Var veikt arī asins gāzu analīzi, lai novērtētu suņa skābekļa un skābes bāzes stāvokli.
Elektrokardiogramma (EKG)
Lai uzraudzītu suņa sirds ritmu, var veikt elektrokardiogrammu (EKG). GDV var izraisīt sirds aritmijas sakarā ar spiedienu uz sirdi un toksīnu izdalīšanos no bojātajiem kuņģa audiem. Sirds ritma uzraudzība palīdz veterinārārstam identificēt un pārvaldīt iespējamās sirds komplikācijas.
🚑 GDV ārstēšanas iespējas
GDV ārstēšanas mērķis ir atspiest kuņģi, koriģēt vērpes un stabilizēt suņa vispārējo stāvokli. Tas parasti ietver medicīniskās pārvaldības un ķirurģiskas iejaukšanās kombināciju.
Stabilizācija
Pirmais solis GDV ārstēšanā ir suņa stabilizēšana. Tas ietver intravenozu šķidrumu ievadīšanu, lai cīnītos pret šoku un uzlabotu asins plūsmu. Skābekļa terapija tiek nodrošināta, lai atbalstītu elpošanas funkciju. Lai mazinātu diskomfortu, tiek ievadīti pretsāpju līdzekļi.
Kuņģa dekompresija
Lai mazinātu spiedienu izspiedušajā kuņģī, tiek veikta kuņģa dekompresija. To var panākt, izmantojot vairākas metodes:
- Orogastriskā caurule: caurule tiek novadīta pa barības vadu kuņģī, lai atbrīvotu gāzi un šķidrumu.
- Trokarizācija: Adata tiek ievietota tieši kuņģī caur vēdera sienu, lai atbrīvotu gāzi.
Dekompresija palīdz uzlabot asins plūsmu un samazināt turpmāku komplikāciju risku.
Ķirurģija (kuņģa vērpes korekcija)
Operācija ir nepieciešama, lai koriģētu vērpes un novērstu tās atkārtošanos. Ķirurģiskā procedūra parasti ietver šādas darbības:
- Kuņģa pārvietošana: kuņģis tiek rūpīgi izgriezts tā normālā stāvoklī.
- Kuņģa iztukšošana: viss kuņģī atlikušais saturs tiek noņemts.
- Gastropeksija: kuņģis ir ķirurģiski piestiprināts pie vēdera sienas, lai novērstu turpmāku vērpi.
- Splenektomija (ja nepieciešams): dažos gadījumos liesa var būt bojāta vērpes dēļ un to ir nepieciešams noņemt.
Gastropeksija ir būtiska operācijas sastāvdaļa, jo tā ievērojami samazina atkārtošanās risku. Bez gastropeksijas kuņģis, visticamāk, atkal sagriezīsies.
Pēcoperācijas aprūpe
Pēcoperācijas aprūpe ir būtiska veiksmīgai atveseļošanai. Tas ietver:
- Dzīvības pazīmju uzraudzība: tiek rūpīgi uzraudzīts sirdsdarbības ātrums, elpošanas ātrums un temperatūra.
- Sāpju vadība: Pretsāpju zāles tiek turpinātas, lai nodrošinātu suņa komfortu.
- Šķidruma terapija: tiek turpināta intravenoza šķidruma ievadīšana, lai uzturētu hidratāciju un elektrolītu līdzsvaru.
- Uztura atbalsts: pakāpeniski tiek ieviesta maiga diēta, sākot ar nelielām, biežām ēdienreizēm.
- Antibiotikas: antibiotikas tiek ievadītas, lai novērstu infekciju.
Stingra uzraudzība un atbalstoša aprūpe ir ļoti svarīga atveseļošanās periodā.
🛡️ GDV profilakse
Lai gan ne vienmēr ir iespējams novērst GDV, ir vairāki pasākumi, ko var veikt, lai samazinātu risku:
- Barošana ar vairākām mazām ēdienreizēm: vienas lielas ēdienreizes vietā ēdiet suni vairākas mazākas maltītes visas dienas garumā.
- Izvairieties no vingrošanas pēc ēšanas: neļaujiet sunim enerģiski vingrot uzreiz pēc ēšanas.
- Paaugstinātas pārtikas bļodas: Paaugstinātas pārtikas bļodas priekšrocības tiek apspriestas, taču daži pētījumi liecina, ka tie var palielināt GDV risku noteiktām šķirnēm. Konsultējieties ar savu veterinārārstu.
- Profilaktiskā gastropeksija: suņiem ar augstu GDV risku var veikt profilaktisko gastropeksiju, lai novērstu vērpes. To bieži veic sterilizācijas vai sterilizācijas laikā.
Ir svarīgi apspriest profilaktiskos pasākumus ar veterinārārstu, īpaši, ja jums pieder suga, kurai ir nosliece uz GDV.
